pirmdiena, 2018. gada 12. marts

Izpildes novērtējums

Nesen Padome, apstiprinot Finanšu ministrijas makroekonomikas prognozes, arī pielika pielikumus, kurā vienkāršā veidā atspoguļoja novirzes jeb kļūdas, kas ir bijušas iepriekšējos periodos. Jāsaka, ka šodien vēl papildus ar to lepojos. Vaicāsiet, kāpēc? Bija iespēja pabūt publiskās pārvaldes ekonomistu seminārā, kura centrālais jautājums bija par nenoteiktības mazināšanu fiskālās politikas lauciņā.

Protams, trāpīt izpildi precīzi plānos spēj retais. Latvijā vislabāk tas izdodas Valsts ieņēmumu dienestam. Bet pārējiem ir lielākas vai mazākas novirzes, kas nav nekas ārkārtējs. Pie tam, ja spējam tajā pamanīt arī ilgtermiņa pozitīvo tendenci – ka, piemēram, reālā IKP prognožu gadījumā – Finanšu ministrija cenšas savās prognozēs būt tuvu noteiktam līmenim – kas nozīmē – būtībā nav politisko noviržu ilgtermiņā. Lieliski!



Bet – tas tikai tiktāl ir lieliski. Jo mums rūp tomēr daudz vairāk rādītāju, kuriem ļoti gribētos redzēt mazākas novirzes arī īstermiņa nogriežņos, un kam ir visciešākais sakars ar budžeta izstrādi. Šeit arī neiet runa par krīžu prognozēšanu vai par spēju jau iepriekš zināt, kā mainīsies Centrālās statistikas pārvaldes metodoloģija.

Šeit iet runa par tādu vienkāršu, bet izrādās gana obligāti nepieciešamu praksi, kā spēju caurspīdīgi "pavilkt laukā" kādus atsevišķus rādītājus no prognožu modeļiem, kuriem ir paliela ietekme uz kopējo rezultātu – piemēram, darba spēka tirgus rādītāji. Katru gadu arī apskatot kādu citu rādītāju kopu. ...Un šos rādītājus kritiski aplūkot "cauri laikam" un pavērtēt, vai tos nevar kā vēl precīzāk piemērot nākamajos prognožu ciklos. Šādu labu praksi dara Lielbritānijas kolēģi. Šādi mēģina arī Spānijas kolēģi un citas valstis.

Labā ziņa ir tā, ka Finanšu ministrijas makroekonomikas analītiķi to visu jau dara savā ikdienā un mums arī rit lieliski sadarbība – un tas nozīmē vien, ka atliek tik pēdējais solis – to caurspīdīgi piedāvāt arī tiem, kam rūp šo noviržu sarukšana līdz minimumam.

Kāpēc tas ir svarīgi? Tik tāpēc, ka makroekonomikas rāmis ir pirmais solis budžeta izveidē. Tālāk jau ir bloks ar spēju noteikt prioritātes un noslēdzot arī ar spēju šīs prioritātes ievērot (kas tiek Latvijā arī veikts ar nu jau ikgadēju izdevumu novērtēšanu). 

Tāpēc labāk ir zināt svārstību dažādos aspektus jau pirmajā posmā, un ar to šīs svārstības neitralizēt (jo tās būtu caurspīdīgas). Tā mēs kopīgi spētu veidot noturīgākus pret pārmaiņām arī lēmumus nākamajos blokos. Labs darbiņš, ko var (pabeigt) izdarīt. :) 

Ar sveicieniem,
Dace